Pasaules Veselības organizācija pētījumā ir norādījusi, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem un riteņbraucējiem.
Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīvas, īstenojot Māra Kučinska Valdības deklarācijas rīcības plāna (03.05.2016.) pasākumā 20.3. noteikto mērķi “Integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā un veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu”, ir izstrādāts Velosatiksmes attīstības plāns 3 gadiem. Plāna apstiprināšanas termiņš Ministru kabinetā ir līdz 2018.gada 31.martam.
Plāna izveidei tika veikts iepirkums un tā rezultātā izraudzīts konsultants, kura sākotnēji izstrādātā plāna versija bija uz 117 lpp., plaši iekļaujot riteņbraukšanas nozīmi tautsaimniecībā – kultūrā, drošībā, sportā, transportā, vidē, izglītībā, aizsardzībā, veselībā utt. Taču
Satiksmes ministrijas ierēdņu darbības rezultātā plāns tika saīsināts no 117 līdz 37 lpp, kur no plānotās darbības ir tikai 3 rīcības virzieni. Citiem vārdiem sakot, atbildot uz jautājumu, kas Latvijā jādara, lai būtu attīstīta velosatiksme un kāds no tā ieguvums tautsaimniecībai, ir vien piedāvājums veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi, sarīkot sešus izglītojošus pasākumus par velotūrisma pakalpojumiem, trīs pasākumus EuroVelo 13 iekļaušanai Baltijas jūras reģiona tūrisma piedāvājumā, sešus mārketinga pasākumus velotūrisma veicināšanai, pilnveidot sabiedriskā transporta pakalpojuma likumu, organizēt izglītojošus pasākumus vispārējās izglītības iestāžu skolēniem, kampaņu par velosatiksmes drošību, kā arī popularizēšanas kampaņu par velosipēdu reģistrāciju.
Tātad
izrediģētais piedāvājums pamatā ir vērsts uz semināriem, pasākumiem, reklāmām, nevis reālu rīcību, darbību, kas patiesi palielinātu riteņbraucēju skaitu valstī, veicinātu fiziski aktīvu dzīvesveidu, uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli, kas ir pienesums visām tautsaimniecības jomām. Nav vairs akcenta uz to, lai mācītu skolās Ceļu satiksmes noteikumus un bērni jau no 10 gadu vecuma varētu iegūt velosipēda vadītāja apliecības. Nav piedāvājuma par normatīvo aktu būvniecībā uzlabošanu, kas veicinātu kvalitatīvas infrastruktūras izveides iespēju. Nav iekļautas Latvijas un daudzu pasaules valstu apņemšanās par klimata pārmaiņu veicinošās ietekmes samazināšanu. Tāpat nav ļoti daudzas citas aktivitātes, kuras bija plāna sākotnējā versijā, kuras spētu Latviju kaut nedaudz tuvināt pasaules un Eiropas attīstītākajām valstīm un mūsdienīgākajām pašvaldībām.
Latvijas Riteņbraucēju apvienība, kas pārstāv gandrīz 50 ar velosatiksmes attīstību saistītas organizācijas, uzskata, ka plānam jābūt kā rokasgrāmatai, kuru izlasot, visiem ir skaidrs – kas jādara, lai veicinātu velosatiksmi pareizajā virzienā. Plānam ir jāiezīmē atbalstāmās un veicamās rīcības būvniecībā, satiksmes organizācijā, izglītības iestāžu pielāgošanā, valsts un pašvaldību iestāžu labiekārtošanā kā arī prioritātes un principus saņemot Eiropas Savienības vai valsts līdzfinansējumu pašvaldību projektiem. Arī - kādi normatīvie akti jāuzlabo, lai veicinātu attīstību, noņemtu šķēršļus.
Ja tik vājš plāns tiks virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai šādā redakcijā, tad Latvijas Riteņbraucēju apvienība aicinās Ministru kabinetu to neapstiprināt.
“Mums nav nepieciešams plāns plāna pēc. Mums ir nepieciešama reāla rīcība, patiesi darbi, nevis atrakstīšanās pasaulei, ka Latvijai savas saistības un apņemšanās pilda. Ir svarīgi, lai plānā būtu kvalitatīvi sagatavots redzējums par velosatiksmi tautsaimniecības attīstības kontekstā, kā arī paredzēta konkrēta rīcība, skaidri darbi,” pauž Latvijas Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Latvijas Velotūrisma asociācijas vadītājs, vortāla Veloriga.lv (Divritenis.lv) veidotājs Romāns Meļņiks: “Ministrijas izrediģētā plāna vājā vieta ir arī fokusēšanās uz atsevišķām aktivitātēm, neskatot veloinfrastruktūras attīstību valstī kopumā. Piemēram, Eiropas Riteņbraucēju federācija ir paudusi, ka, ja Latvija neveicinās EuroVelo maršrutu Latgales virzienā, tad pastāv iespēja šī maršruta slēgšanai, kas nozīmē, ka Latgalē starptautiskā Eiropas nozīmes velotūrisma maršruta nebūs. Vienlaikus ministrijas izrediģētais plāns nemaz nepiedāvā visu trīs EuroVelo maršrutu attīstību, bet izskata tikai vienu.”
Latvijas Riteņbraucēju apvienība aicina mediju pārstāvjus un sabiedrību uz Velosatiksmes valsts plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, kura notiks 27.11.2017. plkst. 12.00. Torņu ielā 7/9, Rīgā, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldē.Ar Velosatiksmes attīstības plānu 2018.-2020. gadam (visas Latvijas mērogā) un tā stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu norādītajā termiņā var iepazīties:
www.veloplans.lvViesturs Silenieks,
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs
t.: 29204713
