Latvijā joprojām tiek izgudroti velosipēdi un tie gūst atzinību arī ārvalstīs. Par to pārliecinājāmies vortālā bent.lv, lasot par rekambent divriteņu izgatavotāju piedzīvoto Odesā šī gada pavasarī. Tiem, kas ar vārdu "rekambent" saskaras pirmoreiz, paskaidrosim - tie ir velosipēdi, kuru vadītāji min pedāļus, atrodoties pusguļus pozīcijā.
Stāsta Deniss Peļņa, viens no Bent.lv veidotājiem:
"Pagājušajā gadā uzliesmoja doma uzbūvēt ligeradu (rekambentu)- B2B tandemu (braucēji sēd muguru pret muguru). Palēnām tika izstrādāti modeļi, veikti rasējumi- darbus veicām nesteidzoties. Kādā lietainā novembra dienā (2011.g.) saņēmām uzaicinājumu piedalīties braucienā „Odesas simtnieks” kurš norisinājās 2012.gada aprīļa sākumā apkārt Odesai. Iesākumā mēs šim notikumam nepiešķīrām lielu nozīmi. Pirmā doma bija - tas ir diezgan tālu un finansiālais stāvoklis nebija labvēlīgs, kā arī nebija pietiekami daudz velotehnikas.
Komunicējot ar organizatoriem un velo enutziastiem, vēlme braukt uz Ukrainu, lai piedalītos braucienā un iepazītos ar līdzdomātājiem, ar laiku pieauga. Galīgais lēmums- braukt vai nē, nebija pieņemts līdz mirklim, kad sākām likt mašīnā rekambentus, jo mēs vēl nemaz nezinājām vai tomēr saņemsim finansējumu un vai velo tehnika vispār brauks.
Noteicošais faktors, lai piedalītos 100 km braucienā apkārt Odesai, bija finansiālie līdzekļi. Kopējās izmaksas sastādīja aptuveni 300 Ls. Šajā situācijā mums atbalstu sniedza Informācijas sistēmu menedžementa augstskola (ISMA) un SIA „GRANDEG”. Viņi piešķīra finansējumu ceļa izdevumiem apmaiņā pret reklāmu uz rekambentu rāmjiem. Par to mēs esam ļoti pateicīgi. Arī tandemu, kura projektēšana un montāža prasīja lielus laika un darba resursus, nācās pabeigt ātrāk. Tas tika krāsots tikai 2 dienas pirms izbraukšanas un pat nebija izmēģināts tālākā braucienā, jo nepietika laika.
Izbraucot no Latvijas, mēs nemaz nezinājām vai būs iespējams ar viņu braukt. Mēs tomēr riskējām...
Turpceļu mēs veicām vienas diennakts laikā. Ceļā ar mums nekādi īpaši starpgadījumi nenotika, ja nu vienīgi nācās samaksāt soda naudu par ātruma pārsniegšanu. Odesā iepazināmies ar domubiedriem un velotehnikas izgudrotājiem. Galvenokārt tie bija ukraiņi, tomēr krievu arī bija pietiekami daudz. Bija patīkami, ka izdevās atrast daudz kopīgu tēmu, par ko runāt, neskatoties uz to, ka mūs šķir tik liels attālums. Pirms brauciena sākuma norisinājās neliela velo konstrukciju parāde. Ir jāatzīmē, ka pret veloizgudrotājiem „Simtniekā” attiecās ļoti atzinīgi un tie tiek izdalīti no kopējās velosipēdistu masas.
Velobrauciens notika pa Odesas slavas joslu. Braucienā piedalījās gan rekambenta braucēji, gan velosipēdisti. Kopumā braucienā piedālījās aptuveni 2000 dalībnieku.
Nevarētu teikt, ka trase bija sarežģīta, taču sagatavības līmenis cilvēkiem ir sliktāks, nekā Latvijas braucējiem. Organizācijas jomā pasākums bija diezgan augstā līmenī, tomēr mēs, kā eiropieši pieradām pie tā, ka satiksme tiek slēgta trasē.
Mēs ar tademu izbraucām trasi 5 stundās. Trase sastāvēja no četriem kontroles punkiem, kur apstājamies uz 10-15 minutēm. Priekš mums rezultāts bija labs, un jāpiebilst, ka tandems ir uztaisīts pilnīgi pēc saviem personīgajiem rasējumiem un mēs, kā braucēji, vairāk esam tikai iesācēji, salīdzinoši ar ukraiņu braucējiem.
Vajag piebilst, ka ukraiņu rekambentu braucēji 100 km izbrauc katru dienu, jo attālumi starp tuvākajām pilsētām ir tik lieli kā aizbraukt no Liepājas līdz Daugavpilij.
Ar mūsu projektu mēs atstājām lielu iespaidu uz Odesas iedzīvotājiem. Ukraiņi ir vairāk atvērti emocijām. Daži sauca mūs par jocīgiem, savukārt citi uzslavēja. Kopumā viss brauciens izvērtās jautrs un aizraujošs. Un galvenais- mums izdevās radīt cilvēkiem interesi par alternatīvo velotehniku."
Brauciena fotogalerija apskatāma ŠEIT
