Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Gatis Smukulis par savu pieredzi un mērķiem

Ziņa publicēta: 25.10.2013 20:59
RigaRadio raidījumā ”Velopasaule” ciemos viesojās Latvijas čempions riteņbraukšanā Gatis Smukulis. Klausītājiem bija iespēja uzzināt vairāk par G.Smukuļa bērnību, dalību sacensībās, kā arī uzdot jautājumus un saņemt atbildes no čempiona titula īpašnieka.

Gata karjeras pirmsākumi

Viesturs Silenieks: - Gati, kā Tev šķiet, kāda šobrīd ir situācija riteņbraucējiem Rīgas ielās?

Gatis Smukulis: - Manuprāt, situācija lēnām uzlabojas. Riteņbraucējus var redzēt ar katru gadu arvien vairāk – riteņbraucēji brauc gan pa ietvēm, gan pa ceļiem. Tā kā reti esmu mājās, tas ir labāk pamanāms. Arī attieksme no autovadītāju puses ir uzlabojusies, ja salīdzina ar to, kāda tā bijusi iepriekš.

V.S.: - Tu pa Rīgu brauc ar velosipēdu, piemēram, šajā periodā?

G.S.: - Nē, ar velosipēdu es braucu tikai treniņos – mājup dodos uz četriem riteņiem.

V.S.: - Daudzi klausītāji ir atsūtījuši Tev jautājumus – Monvīds Pālens visvairāk. Bet varbūt pagaidām mēs varētu uzzināt ko vairāk par Tevi pašu. Tu pats no Valkas esi?

G.S.: - Nē, no Smiltenes.

V.S.: - No Smiltenes? Atsevišķos resursos bija minēts, ka esi no Valkas.

G.S.: - Situācija ir šāda – tolaik Smiltenes dzemdību nodaļa bija aizvērta uz rekonstrukciju, līdz ar to piedzimu es Valkā, bet faktiski esmu no Smiltenes.

V.S.: - Kā Tu sāki nodarboties ar velo? Ar spārīti?

G.S.: - Sāku ar Ērenpreiss velosipēdu – mācījos noturēt līdzsvaru.

V.S.: - Vai tas Ērenpreiss vēl ir lietojams, nezini?

G.S.: - Nē, tur viss ir beidzies. (smejas)

V.S.: - Kā Tev tālāk turpinājās velo karjera?

G.S.: - Bija tā, ka 5 vai 6 gadu vecumā jau braucu ar divriteni. Tajā laikā Smiltenē bija sporta skolas, uz kurieni tēvs aizveda. Man ļoti patika riteņbraukšana – ar draugiem arī pagalmā organizējām sacensības. Tēvs vēlāk piedāvāja iet treniņos.

V.S.: - Kā Tu nosliecies uz šosejas velo? Smiltenē varēja arī kāja paslīdēt un nonāktu BMX sportā. (smejas)

G.S.: - Es uzreiz nokļuvu pie Jāņa Akmentiņa. Protams, pirmajā gadā velosipēdu es redzēju tikai noliktu malā – bija fiziskā sagatavošanās (skriešana, lekšana, zāles apmeklēšana).

V.S.: - Nebija rūgtums iekšā? Tu taču aizgāji trenēties velosportā, bet Tevi nodarbina citādāk.

G.S.: - Uznāca arī šādi brīži ziemas vakaros, kad gāju pie draugiem spēlēt kārtis un braucu mājās it kā no treniņa. (smejas) Bet tas bija tikai apmēram mēnesi, pēc tam atkal sasparojos un turpināju treniņus.

Riteņbraukšanas sports komandās

V.S.: - Kā Tu tiki pie profiņiem? Kurā brīdī Tevi pamanīja?

G.S.: - Viss sākās, kad nonācu Francijā. Bija uzaicinājums uz sacensībām, kuru es pieņēmu un neko nenožēloju – guvu milzu pieredzi. Ar laiku mani rezultāti auga un vietējās franču komandas mani pamanīja kā profesionāli. Vēlāk es pārstāvēju spēcīgāko franču amatieru komandu – tur arī radās dažādi kontakti.

V.S.: - Zinu, ka pašlaik startē komandā “Katjuša”. Varbūt vari pastāstīt pāris vārdos par šo komandu – varbūt zini kā tā izveidojās? Pašlaik vadībā ir ļoti spēcīgi līderi...

G.S.: - Cik zinu, visiem Maskavas bagātniekiem, kuri kādreiz bijuši aktīvi sporta jomā, tika piedāvāts atbalstīt kādu sporta veidu. Tie, kuriem riteņbraukšana sirdij bija tuvāka, sāka sponsorēt komandu, lai popularizētu šosejas riteņbraukšanu Krievijā.

V.S.: - Deviņdesmitajos gados komanda laikam pagrima...

G.S.: - Riteņbraukšana ir smags un grūts sporta veids – to nevar darīt dēļ naudas. Ir milzīgas fiziskas slodzes – jābrauc pa lietu, sniegu – bieži vien ir arī grūti, ka ilgi jābrauc prom no mājām. Šie faktori bremzē riteņbraukšanu valstīs, kur tā nav tik populāra.

V.S.: - Šķiet, ka dažkārt vainīga ir arī izpratne par riteņbraukšanu. Ja skatāmies attiecībā uz populārākajiem sporta veidiem pasaulē, tad Tour de France ir aptuveni ceturtajā vietā.

DJ Rise: - Kā ir ar drošības statistiku šosejas riteņbraukšanā? Vai katram, kurš ar to nodarbojas, obligāti jāsalauž atslēgas kauls?

G.S.: - Nē, tā pilnīgi noteikti nav. Man ir veicies, jo neesmu neko salauzis – vienīgi plaukstā mazs kauliņš bijis lauzts. Manuprāt, mežā iebraucot, kaut ko salauzt var ātrāk, nekā pārvietojoties pa šoseju.

V.S.: - Tur Tev taisnība. Bet tajā pašā laikā šosejas riteņbraukšana izklausās draudīgi. Neesi dabūjis dunku, pārvietojoties barā? (smejas)

G.S.: - Nē, tik traki nav bijis. Protams, lielākās sacensībās, braucējiem svarīga ir finiša līnija, nevis tas, kas ir līdzās, bet jebkurā sportā tā ir.

V.S.: - Tiem, kas nezina, kas ir “Katjuša” - Krievija uzskata, ka ta ir viņu nacionālā komanda, bet tajā pašā laikā tie, kuri nav no Krievijas un pat nav krievi, to sponsorē.

DJ Rise: - Klausītāji arī raksta Tev jautājumus – viens no tiem ir par to, kā ir braukt kopā ar Purito. Tas laikam par valdošo atmosfēru.

G.S.: - Labs jautājums. (smejas) Nē, protams, braukšana un atmosfēra ir draudzīga. Kas attiecas uz tautā dēvēto Purito jeb Rodrigezu (Joaquim Rodríguez) – viņa rezultāti ir atkarīgi no komandas darba. Ar visiem komunicējam un visiem arī var pateikt, ja kaut kas nepatīk.

DJ Rise: - Ir kopējie mērķi kurus ir jāsasniedz un ko nevar paveikt bez komandas darba. Svinēšanas notiek kopā ar komandas biedriem?

G.S.: - Nu es nezinu, ar kādām svinēšanām salīdzināt. (smejas) Svinam mēs simboliski. Bija, protams, pēc Tour de France iedzērām vīnu un šampanieti, bet tas bija tā zolīdi.

V.S.: - Klausītājiem interesē, vai Tev kā sportistam nav grūti būt palīgam tiem, kuri uzvar?

G.S.: - Protams, ka gribas uzvarēt. Sezonas laikā ir iespējas, kuras jāizmanto. Ja iespēja netiek izmantota, vismaz vari kādam palīdzēt, jo visi nevar būt līderi. Es ar savu darbu esmu apmierināts – man ir savi mērķi, kuri ir sasniegti un kurus vēlos sasniegt. Visu laiku strādājot, zūd uzvaras garša.

Sportista nākotnes plāni

V.S.: - Vēl Tev jautā – kā Tu pats vērtē šo sezonu? Vai sasniedzi visu, ko vēlējies? Vai kaut kas palika neizdarīts?

G.S.: - Šogad, godīgi sakot, nekas mani pozitīvi nepārsteidza. Visa sezona bija diezgan smaga. Ielika mani Tour de France sastāvā – nomocīja mani pamatīgi, bet darīju, cik varēju. Nevar salīdzināt, kā man bija pagājušajā sezonā – bija 99 sacensību dienas visā sezonā. Sezonas laikā bija arī veselības problēmas, bet ir grūti, ka nepārtraukti trenējies, bet rezultātus neredzi.

V.S.: - Kādi plāni nākamajai sezonai?

G.S.: - Mērķi paliek tie paši, kādi tie bija sezonas sākumā. Šogad ziemu vairāk domāju pavadīt Spānijā un mazāk Latvijā.

V.S.: - Starp citu, kas notika ar “Sky” komandu Pirenejos un kā 9. posma notikumi izskatījās no Peletona rakursa?

G.S.: - Peletona nebija – pēc 10 kilometriem tas jau bija sadalījies. Sacensības izvērtās vienas dienas garumā un tās bija diezgan smagas – visi savā starpā cīnījās. “Sky” viss bija labi – pats etaps bija ļoti neprognozējams.

V.S.: - Kāda klausītāja arī vēlas zināt, kāds tev ir auguma garums?

G.S.: - 1,88 m.

V.S.: - Kāds ir Tavs sapnis? Robē?

G.S.: - Protams, vēl joprojām. Uz to arī jāiet!

V.S.: - Vai pirms Tour de France bija kāds posms, kurā Tu būtu gribējis izmēģināt savu veiksmi?

G.S.: - Jā – pirmais individuālais brauciens. Nesanāca, bet nekas – būs vēl.

Arī turpmāk varat sekot līdzi RigaRadio raidījumam "Velopasaule" katru trešdienu 18.00 - 19.00 gan radio, gan interneta tiešraidē. Papildu var uzdot jautājumus www.twitter.com @silenieks un @RigaRadio, uz kuriem atbildēs raidījuma dalībnieki.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 6 + 2 =




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV