Šī gada 5. decembrī tika atzīmēta Valsts policijas 95. Dzimšanas diena. Šī iemesla dēļ, uz raidījumu Velopasaule tika aicināti Policistu velobiedrības pārstāvji – Zintis Gailis, Kristaps Kalniņš. Raidījuma laikā tika apspriesta policijas tēla maiņa gadu laikā, kā arī nākotnē plānotās aktivitātes.
Policistu velobiedrībai līdz šim aktīvākā sezona
Viesturs Silenieks: - Zinti, pagājuši jau divi gadi, kopš radusies Policistu velobiedrība. Kādi pārstāvji atrodas šajā biedrībā?
Zintis Gailis.: - Militārā policija, ugunsdzēsēji, Rīgas pašvaldības policija, robežsargi, pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas...
V.S.: - Principā cilvēki formās.
Z.G.: - Jā! Varbūt cilvēku skaits nav tik liels, bet galvenais, ka viņi ir aktīvi un vēlas darboties kopā ar mums.
V.S.: - Zinu, ka Policistu velobiedrībai šī sezona bijusi nopietna. Zinti, pastāsti, kā šī gada laikā ir gājis?
Z.G.: - Šī sezona bijusi ne tikai nopietna, bet arī ražīga. Esam piedalījušies vairākās sacensībās, kurās izdevās iegūt tikai augstākās vietas. Arī sieviešu konkurencē esam izvirzījušies vadībā. Jūrmalas velomaratonā, piemēram, izcīnījām otro vietu. Milzu panākumus guvām Igo Japiņa rīkotajā Tele2 velomaratonā – veseli trīs kausi – gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Ļoti būtiskas bija sacensības Baiļos – Trek 2013 kausa izcīņa. Rezultātā sešu posmu garumā izcīnījām 3.vietu, lai gan trase bija ļoti smaga. Manuprāt, tie ir lieliski sasniegumi, ņemot vērā, ka esam policisti, nevis velo sportisti.
V.S.: - Manuprāt, daļēji dēļ šīm velobraukšanas aktivitātēm, Tev tika piemērota Valsts policijas rīkotā konkursa nominācija „Valsts policijas tēla popularizētājs”
Z.G.: - Mēs cenšamies mainīt sabiedrības uzskatus par policiju. Patiesībā, ļoti daudzi policisti brauc ar velosipēdu un ir sportiski, patīkami cilvēki.
V.S.: - Jā, it kā liekas, ka policijas tēla spodrināšanai nevajadzētu būt nekāda veida saistībai ar velosipēdu, bet redzi, ka ir! Ir pat zinātniski pierādīts, ka cilvēkam pie policista ir vieglāk pieiet, ja viņš ir ar kājām vai velosipēdu – auto ir pēdējā vietā.
Kas rūpējās par drošību pirms policijas izveidošanās?
V.S.: - Policijai ir bijusi diezgan gara vēsture. Kas tad nodrošināja kārtību pirms policijas rašanās?
Z.G.: - Ja skatāmies no vēsturiskā aspekta, par policijas izveidošanos sāka domāt tad, kad Latvija tika proklamēta 1918.gadā. Tolaik policijai bija pavisam cits nosaukums, bet tas bija pamats policijas izveidošanai.
V.S.: - Liekas, ka viens no lūzuma punktiem bija Otrais pasaules karš – daudzi policisti, diemžēl, bija tie, kurus izveda. Tos vajadzēja pēc iespējas ātrāk likvidēt kā potenciālos nekārtību cēlājus.
Z.G.: - Latvijā notika arī vairāki politiskie apvērsumi, kuru laikā policija tika likvidēta. Es sāku darboties policijā no 1990.gada rudens.
V.S.: - Kristap, kurā gadā Tu iesaistījies policijas darbībā?
Kristaps Kalniņš: - No 1989.gada. Pirms tam mācījos tā laika Milicijas skolā.
V.S.: - Zinti, kur Tu biji tajā laikā?
Z.G.: - Tolaik dienēju Padomju armijā un bija iespēja atpūsties. Atpūsties nevēlējos, tādēļ uzreiz gāju strādāt milicijā. Plāni un vēlēšanās strādāt policijā bija jau no skolas gadiem. Laikā, kad pārrados no armijas, Latvijā bija sācies pārmaiņu laiks, bet milicija vēl pastāvēja.
V.S.: - Kā Tavā skatījumā policija ir mainījusies, Kristap?
K.K.: - Pirmais lūzuma punkts bija milicijas pārtapšana policijā 1991.gadā – tika veiktas strukturālas pārmaiņas, atkārtoti izvērtēti darbinieki. No tiem gadiem dienestā šobrīd ir palikuši vien daži policisti. Par policistu nevar kļūt, par to ir jāpiedzimst – tas ir sirds darbs.
V.S.: - Tā gan. Policijas struktūrvienības ir ļoti daudzas un dažādas – liekas, ka visi savā starpā jau zināmi. Bet runājot par policijas izmaiņām – desmit, divdesmit gadu laikā policija ir piedzīvojusi izmaiņas. Ir parādījušās policistu velopatruļas – tas ir gluži kā amerikāņu filmās. Policija mainījusies arī tehnoloģiju, iekārtu ziņā. Šobrīd ir radušies dažādi pieredzes apmaiņas braucieni, starptautiski pasākumi drošības jomā. Kristap, kā Tu vērtē pozitīvo ietekmi no ārvalstīm?
K.K.: - Piekritīšu Tev – pirmkārt tā ir pieredze, kuru milicijas laikā nesmēlāmies. Valsts policijas struktūrvienībām ir lielas iespējas apgūt dažādu valstu policistu gūti pieredzi. Tehnika attīstās ļoti ātri – ārvalstu kolēģi dažkārt ir arī vairāk pieredzējuši, nekā mēs.
Telefonsaruna ar Māri Bomiņu - Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieku
V.S.: - Zintis man tikko noreklamēja, ka nākamajā velosezonā tiek plānotas dažādas velo aktivitātes policijā. Pastāsti lūdzu par plānotajām darbībām!
Māris Bomiņš: - Jā, šogad mums bijusi veiksmīga sadarbība. Darbojamies vairākos novados, kuros organizējām dažādus pasākumus. Bērniem pasākumu ietvaros bija iespēja arī iegūst velo tiesības. Lielākoties pasākumos tendējamies uz bērnu izglītošanu, velo tiesību iegūšanu. Mērķis ir izmantot velo policiju, velo patruļas.
V.S.: - Vai esat mēģinājuši veikt pētījumus, lai noskaidrotu, kādēļ to vajag?
M.B.: - Mēs esam pētījuši ārzemju pieredzi – ne es, ne Zintis to nav izdomājis. Ārvalstīs tas ir ļoti populāri gan policijas reklamēšanas, gan drošības un efektivitātes nolūkos.
V.S.: - Velo policija varētu būt pagastu centros?
M.B.: - Jā. Skaidrs, ka tas nevar būt pārvietošanās līdzeklis lielākos attālumos. Šis ir veids kā operatīvi nokļūt notikuma vietās. Šo policistu pārvietošanās veidu aktualizēsim uz maija mēnesi, kad ir siltāks.
Z.G.: - Māri, kā Tu redzi velo policiju pēc diviem gadiem? Kāda atsaucība no sabiedrības, Latvijas tiek gaidīta?
M.B.: - Ja projekts tiks veiksmīgi izveidots, domāju, ka citi no mums ņems piemēru. Vēlamies, lai šis piemērs būtu visas valsts projekts.
Z.G.: - Paldies Māri, tad nu gatavosimies redzēt policiju vēl efektīvākā gaismā!
Sīkāku informāciju par Policistu velobiedrību un tās aktivitātēm lasiet ŠEIT
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
