Jauno gadu uzsākot, Velopasaulē viesojās divu lielāko Latvijas velo organizāciju pārstāvji – Toms Markss no Latvijas Riteņbraukšanas federācijas(LRF) un Maruta Laģe no Latvijas Riteņbraucēju apvienības(LATRIT). Raidījuma laikā dalībnieki atskatījās uz aizvadītā gada svarīgākajām aktivitātēm, kā arī pārsprieda šī gada plānotās aktivitātes.
Viesturs Silenieks: - Tom, kā Tu vērtē aizvadīto gadu? Man liekas, ka Tavā dzīvē daudz kas ir mainījies.
Toms Markss: - Jā, gan manā, gan arī visas federācijas dzīvē iepriekšējais gads ir bijis liels atspēriena punkts. 2013.gads Latvijas riteņbraukšanā ir bijis visai veiksmīgs.
V.S.: - Tev ir apmēram gads federācijā, jo aizpagājušā gada novembrī bija vēlēšanas. Maruta, cik ilgi Tu darbojies Latvijas Riteņbraucēju apvienībā?
Maruta Laģe: - No pagājušā gada jūlija – man tas ir pusgads.
V.S.: - Tu vislabāk varēsi atskatīties uz aizvadītā pusgada nozīmīgākajām aktivitātēm, bet zini arī par to, kas noticis visa gada garumā. Tu esi sākusi darboties pavisam jaunā sfērā, Toms arī iepriekš bija darbojies ar riteņbraukšanu.
M.L.: - Jā, bet es vēlos teikt, ka šis gads man ir bijis visai aizraujošs un esmu iepazinusi daudz un dažādus cilvēkus, kā arī apvienības organizētās aktivitātes ir bijušas apjomīgas un interesantas, turklāt aizvadītā gada laikā ir tapuši vairāki grandiozi plāni arī 2014. gadam. Latvijas Riteņbraucēju apvienībā ir arī šis tas mainījies, par ko arī pastāstīšu raidījuma gaitā.
V.S.: - Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo šobrīd ir prom. Tom, varbūt pastāsti, uz kurieni viņš ir devies!
T.M.: - Igo šobrīd ir devies uz Spāniju apskatīties, kā trenējas viena no Latvijas kontinentālajām riteņbraukšanas komandām „Rietumu – Delfin”. Starp citu, šīs komandas sastāvā ir gan pieaugušo, gan U-23 izlases kandidāti. Turpat arī Igo izmanto iespēju, lai apskatītu 2014. gada pasaules čempionāta mājvietu.
V.S.: - Sanāk, ka zināmā mērā tas ir sporta bizness – mūsējie uz turieni brauc trenēties, turpat guļ, turpat ēd, turpat dzīvo, un spāņi to visu nodrošina?
T.M.: - Nē, mūsējie tomēr maksā par to, kur viņi dzīvo.
V.S.: - Bet, lai nodrošinātu treniņus Spānijā, tas tiek organizēts, sazinoties ar Spānijas federāciju? Tad varbūt, ja nodrošinātu atbilstošus apstākļus, citu valstu sporta komandas arī varētu braukt uz Latviju trenēties?
T.M.: - Visu valstu komandas pārsvarā ceļo trenēties uz vietām, kur ir silts klimats – Spānija, Itālija. Ideja par to, ka treniņi varētu notikt pie mums, ir laba, bet laikam tomēr mums tie laikapstākļi nav atbilstoši. Komandas brauc uz Dienvideiropu, jo tur atrodas kalni, turklāt klimats ir pietiekami saulains un silts.
V.S.: - Savukārt Riteņbraucēju apvienībai tās nav problēmas. Tas, manuprāt, tas ir pats foršākais – vieno velosipēda tematika, bet abas organizācijas darbojas pilnīgi atšķirīgās sfērās. Starp citu – tā runā, ka ārā iestājusies ziema. (smejas) Maruta, Tu tieši nesen publicēji rakstu par ziemas velobraukšanu, kur bija apkopoti ne tikai ikdienas velosipēdistu, bet arī divu profesionāļu – Danas Rožlapas, kā arī Herberta Pudāna viedokļi. Herberts pa retam arī ikdienā izbrauc ar velosipēdu, bet Dana tomēr pieturas pie profesionāla velosporta.
M.L.: - Dana arī minēja, ka nodarboties ar velosportu un vēl pārvietoties ar divriteni būtu līdzīgi kā strādāt divu maiņu darbu, pietam, uzkāpjot uz velosipēda, uzreiz pārņemot sajūta, ka jāsāk trenēties, nevis vienkārši jāpārvietojas.
Ieskats organizācijas struktūrā
V.S.: - Tom, varbūt ieskicē –kā izskatās federācijas struktūra?
T.M.: - Biedri ir tie, kuri ievēl federācijas padomi, tajā skaitā arī prezidentu. Šobrīd padomē ir pieci cilvēki – ģenerālsekretāre, prezidents Igo Japiņš, kā arī trīs viceprezidenti.
V.S.: - Zinu, ka LRF mājas lapā drīzumā varēs lasīt par Latvijas BMX braucējiem, kurus centīsies „celt saulītē” – visus jau mēs nezinām.
T.M.:- Jā, šogad esmu sācis organizēt lielās intervijas, kuru laikā cenšos aprunāties ar pēc iespējas vairāk braucējiem, par kuriem mazāk ir dzirdēts. Pirms neilga laika publicēju pirmo lielo interviju ar Klāvu Lisovski. Klāvs ir pirmais BMX sportists, kurš pagājušo sezonu pavadīja UCI centrā – Šveicē, kur viņš pilnveidoja savas prasmes kopā ar citu valstu pārstāvjiem. Starp citu, drīzumā būs lasāma intervija arī ar Kristapu Vinteru, kurš veiksmīgi apvieno studijas ar BMX sportu.
V.S.: - Vēl viens popularizētājs ir Monvīds Pālens. (smejas)
T.M.: - Jā, prieks par Monvīdu – viņš ir ļoti aktīvs sabiedrības informētājs velosporta jomā, kā arī lieliski pārzina MTB, šosejas riteņbraukšanu. Starp citu, viņš ļoti labi palīdzēja arī man Latvijas čempionātā Smiltenē – es pasākumu vadīju, savukārt Monvīds regulāri no sava twitter konta sniedza informāciju par notikumiem trasē.
V.S.: - Maruta, pastāsti, kāda ir LATRIT struktūra!
M.L.: - LATRIT augšgalā ir pieci valdes locekļi. Pamata sastāvā šobrīd ir gandrīz 40 biedri. Vēlos piebilst, ka šogad ir veiktas nelielas izmaiņas attiecībā uz biedru uzņemšanu – šobrīd uzņemam ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas. Lai biedru sapulces laikā vienas fiziskas personas balss nebūtu vienlīdzīga vienas juridiskas personas balsij, fiziskās personas esam nolēmuši apvienot ekspertu grupās. Katra ekspertu grupa orientējas sevis izvēlētajā tematikā, un biedri katras grupas sastāvā var izrunāt aktuālāko, organizēt pasākumus, kā arī sapulcē nākt klajā ar savu kopīgo viedokli.
Aizvadītā gada lielākie notikumi velosportā, kā arī ikdienas velosipēdistu dzīvē
V.S.: - Tom, kurus 2013. gada darbus Tu varētu izcelt?
T.M.: - Jāsāk ar to, ka 2012. gada beigās tika nomainīta LRF vadība – jauns prezidents, viceprezidenti. Manuprāt, ļoti veiksmīgs aizvadītais gads ir bijis šosejas riteņbraukšanā – Toms Skujiņš sevi parādīja no labākās puses, Eiropas čempionātā izcīnot bronzas medaļu, kā arī Pasaules čempionātā iegūstot 5. vietu. Par Latviju daudz tika runāts arī „Eurosport” kanālos – Gatis Smukulis pēc desmit gadu pārtraukuma kā vienīgais latvietis startēja Tour de France. Gatim aizvadītajā gadā bija problēmas ar veselību, taču šogad viņš ir kaujinieciski noskaņots. Jācer, ka jau nākamgad Gatim būs iespēja ar kādu parunāt latviski Tour de France. Arī Latvijā notika vairākas interesantas sacensības – kā nozīmīgākās varētu izcelt Latvijas čempionātu Smiltenē, kuram šogad bijis rekordliels skatītāju skaits. Šajās sacensībās arī bija visai neprognozējams rezultāts –pēdējos metros Aleksejs Saramotins pārspēja Gati Smukuli. Arī BMX sezona bijusi visai aizraujoša – 2012. gada vēlēšanās šai sfērai tika izvēlēts jauns menedžeris Artis Ozols. Noteikti jāatzīmē Māra Štromberga uzvaru Eiropas čempionātā, kā arī otro vietu Pasaules kausa Superkrosa posmā izcīnīja Edžus Treimanis. Eiropas čempionāta kopvērtējumā labāko astotniekā iekļuvuši vēl divi latvieši – Rihards Veide un Toms Mankus. Aizvadītajā gadā iepriecināja arī jaunā paaudze – Kristians Krīgers Eiropas čempionātā izcīnīja ceturto vietu. Šogad mūs sagaida vairāki lieli pasākumi - Baltic chain tour, Rīgas velo maratons, u.c. Kā jaunu sacensību seriāls vēlos izcelt Baltā piena kausu, jo, kā jau teicu, viena no LRF prioritātēm ir sabiedrības iepazīstināšana ar jaunajiem braucējiem. Sacensību seriāls norisināsies astoņos posmos pa visu Latviju. Arī tālākā nākotnē mūs sagaida vairākas nozīmīgas sacensības – 2016. gadā, piemēram, norisināsies Eiropas čempionāts maratonā Siguldā. Šogad Siguldas MTB maratonā tiks piešķirta UCI kategorija, nāks arī padomnieks, kurš palīdzēs izlemt, kā labāk sagatavoties 2016. gada sacensībām.
V.S.: - Ir domas par sieviešu riteņbraukšanas veicināšanu?
T.M.: - Viena no iecerēm ir organizēt Latviešu čempionātu sievietēm grupas braucienā. Nav teikts, ka to izdosies īstenot šogad, bet tāds ir mūsu stratēģiskais plāns. Meiteņu skaits sporta skolās arī palielinās, kas ir pozitīvs rādītājs.
V.S.: - Maruta, varbūt ieskicē arī LATRIT nozīmīgākos veikumus 2013. gada ietvaros!
M.L.: - Man ir liels prieks, ka šogad ir veidojusies veiksmīga sadarbība ar CSDD un Rīgas domi. Ar CSDD sadarbojāmies, kopīgi organizējot dažādas akcijas, kampaņas, kā arī viens no svarīgākajiem notikumiem šogad – LATRIT iesniedza CSDD gandrīz 50 ierosinājumus ceļu satiksmes noteikumu grozīšanai. Iespējams, jau šī gada pavasarī šie ierosinājumi tiks iesniegti Ministru kabinetā, bet pārsvarā visi ir akceptējami. No 50 iesniegtajiem, 47 pilnīgi noteikti, turklāt atlikušie trīs tika iesniegti, lai pārbaudītu attapību. (smejas) Kopā organizējām akciju vasaras beigās, kura tika veltīta skolēnu drošībai, kā arī novembra beigās kopā ar CSDD skolēniem dalījām velosipēdiem paredzētās lampiņas, kuras saziedoja pieci velo veikali. Kā jau iepriekš minēju, mūsu mērķis ir panākt, lai velobraucēji ielās justos droši. Šogad organizējām arī Rīgas velo konferenci sadarbībā ar RDSD un 2013.gadā tika izlemts, ka konference būs ikgadēja, jo, laikam ejot uz priekšu, rodas jaunas tēmas par ko diskutēt. Piemēram, aizvadītajā gadā diskusiju tēma bija kultūra, šogad tā varētu būt ekonomika, nākamgad – infrastruktūra, utt.
Aizvadītā gada 22. augustā nosūtījām vēstuli Saeimas prezidijam ar ierosinājumu organizēt Parlamentārās debates par riteņbraukšanu, kā tas 2.septembrī notika Lielbritānijā. Pateicoties šai vēstulei, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs uzaicināja LATRIT pārstāvjus uz tikšanos, kuras laikā arī tika pārrunāta šī iespēja. Tika organizēts arī 11.novembra Lāpu velobrauciens, kas, manuprāt arī radusies kā laba tradīcija, kuras laikā iespējams vairot patriotismu. Pagājušā gada septembra velosipēdistu skaitīšanas laikā atklājām, ka riteņbraucēju skaits pieaudzis par 26% attiecībā pret 2012.gadu, kas arī kalpo kā papildu iemesls turpināt rūpēties par braucēju drošību. Esam sākuši veikt arī sabiedrībai nozīmīgus pētījumus – viens no tiem bija par sabiedriskā transporta cenu izmaiņām, ar kura palīdzību vēlējāmies iedrošināt velobraucējus, kā arī tos, kuri vēl nebrauc. Otrs pētījums bija par ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu, kā arī par velobraucēju apjomu skolās un pirmskolas izglītības iestādēs. Pētījuma laikā atklājās vairākas likumsakarības – kur ir velosipēdistu novietnes, tur arī māca noteikumus, kur nemāca noteikumus – tur arī nevēlas mācīt un nav ieinteresēti lūgt palīdzību. Sadarbībā ar Baltijas Vides forumu organizējām arī vairākus izglītojošus seminārus pašvaldībām, kuri sastāvēja no divām daļām – viena no tām bija teorētiska, turpretī otra daļa bija praktiska pilsētas izbraukāšana ar velosipēdu, kuras laikā bija iespējams izvērtēt infrastruktūru pilsētā. Semināros piedalīties bija iespēja jebkuru pašvaldību pārstāvjiem.
V.S.: - Pasākumu ir diezgan daudz, bet man patīk, ka viena aktivitāte ierosina nākamo – kad tika ierosinātas ceļu satiksmes noteikumu izmaiņas, CSDD saprata, ka jāmaina arī valsts standarts „Velobūvju projektēšanas noteikumi”, jo tie neatbilst ceļa lietotāju vēlmēm un prasībām. Pēc standarta maiņas, noteikumi atkal būs jāmaina un jāpiemēro šim jaunajam standartam. Tas, savukārt, iet kopā ar Rīgas velo darba grupas darbību – to vada Toms Kokins un arī šeit iesaistījušies vairāki LATRIT pārstāvji. Varam cerēt, ka vasarā Rīgā būs velojoslas.
M.L.: - Galvenais, ka līdz ar velojoslu ieviešanu, velosipēdisti varēs braukt drošāk. Ar Tomu iepriekš runājām, ka tā Rīgā ir problēma. Arī grūti runāt par velobraukšanu ziemā, ja sniegs visbiežāk tiek nostumts labajā malā, kas potenciāli varētu būt īstā vieta riteņbraucējiem, bet fiziski pārvietoties pa to nevar.
Radušās arī vairākas idejas pasākumiem 2014.gadā
V.S.: - Tom, izstāsti par plāniem 2014.gadā!
T.M.: - 2014.gadā mūs sagaida vairākas starptautiska mēroga sacensības – divas MTB, divas kalnu riteņbraukšanas sacensības, kā arī Mārupes maratons, SEB MTB maratons. Aktīvi norisināsies arī nacionālie BMX čempionāti. Lai noskaidrotu vairāk, ikvienu aicinu apmeklēt mūsu mājas lapu www.lrf.lv, kuru cenšamies pilnveidot ar katru mēnesi. Starp citu, viens no jaunumiem, kurš tiks ieviests – pirms lielajām sacensībām būs video intervijas, kuras būs redzamas mūsu mājas lapā, kā arī sociālajos tīklos. Sporta skolā Smiltenē ir atjaunota riteņbraukšanas nodaļa – no šejienes nāk arī Gatis Smukulis. Jau tagad vairāk kā 15 bērni Smiltenē nodarbojas ar riteņbraukšanu, nevis ārā aiz stūriem pīpē. Arī Carnikavā treneris Ervīns Smoļins ir savācis grupiņu un aktīvi organizē riteņbraukšanas darbības.
V.S.: - Maruta, kas no Tava skatu punkta būs pats nozīmīgākais?
M.L.: - Manuprāt, Rīgas velo darba grupa, velojoslas, kā arī ceļu satiksmes noteikumu grozīšana. Protams, mūs sagaida vairāki pasākumi – Rīgas velo nedēļa (26. aprīlis – 3. maijs), Rīgas velo konference, dažādas citas kampaņas, akcijas, pētījumi, biedru aktivitātes. Riposim tālāk! Droši arī jebkurš var pieteikties, ja vēlas kļūt par mūsu biedru – šeit atrodamas abu veidu anketas. Var arī rakstīt man uz e-pastu divritenis@divritenis.lv.
T.M.: - Mūsu mājas lapā atrodama kontaktinformācija, pie manis var nākt ciemos darba dienās 9.00 – 17.00. Var sazināties arī caur sociālajiem tīkliem – twitter.com, facebook.com.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
