Ciemos Velopasaulē bija ieradušies Bored of borders pārstāvji, lai apspriestu spilgtākos projekta Pedal for no medal brīžus. Braucienā piedalījās četri kungi – Kārlis Bardelis, Kārlis Plakans, Roberts Draugs, Kaspars Škinčs, kuri ar velosipēdu pieveica 2800 km no Rīgas uz Sočiem.
Pedal for no medal brauciens bijis iespaidiem bagāts
Viesturs Silenieks: - Ir prieks atkal jūs visus te redzēt sveikus un veselus. Bet garajā ceļā bez jums bija papildu dalībnieki – Miks, Nauris un Aigars.
Roberts Draugs: - Nauris mūs bija aprūpējis, bet palika Rīgā. Miks un Aigars gan brauca līdzi, taisīja ēst, agri cēlās un citādāk rūpējās.
V.S.: - Pastāsti, kāds bija dienas režīms!
R.D.: - irmais cēlās Miks, kurš bija mūsu šoferis un pavārs. Tas, cikos mēs cēlāmies, bija atkarīgs no tā, kā mums bija gājis iepriekšējā vakarā. Pārsvarā gan cēlāmies ap pulksten 7:00. Kilometrāža bija sadalīta pa dienām, bet ne viss gāja, kā bija paredzēts plānā. Tomēr mūsu mērķis bija nokļūt Sočos, nevis uzstādīt rekordu.
V.S.: - Kā jūs vērtējat ceļa segumus dažādās valstīs?
Kārlis Plakans: - Pārsvarā braucām pa asfaltu. Ātrums nebija tik liels, lai asfalta kvalitātei būtu milzīga nozīme. Labs ceļš bija daudz kur, tomēr vislabākais šķita Krievijā, jo tur bija silti.
V.S.: - Kāda bija apkārtējo attieksme?
Kārlis Bardelis: - Cilvēku attieksme bija ļoti pozitīva, bet no autovadītājiem visizprotošākie bija ukraiņi. Ceļš bija šaurs, vietām tas pat bija pielīdzināms bobsleja trasei – brīnos, kā fūru vadītāji mūs nedzina nost no ceļa, jo mūsu ātrums bija aptuveni 20 – 25 km/h.
V.S.: - Ko visspilgtāk atceraties no visa brauciena?
K.B.: - Dienvidukrainā ceļi bija ļoti saputināti un apledojuši, tādēļ braukšana vairāk atgādināja tādu kā stumšanos. Visgrūtāk likās Umaņā – ārā valdīja putenis, smagās automašīnas radīja sastrēgumus, pietam todien ar velosipēdu braucām 13 stundas, finišējot tikai ap pulksten 23:00.
V.S.: - Kārli, patenko, kamēr otrs Kārlis neklausās. (smejas) Kā viņam kā skrituļotājam veicās ar velosipēdu? Atceros, ka tad, kad bijāt pagājušajā reizē, Kārlis trenējās braucienam.
K.P.: - Jā, viņam noteikti bija vissmagāk. Nokrita apmēram 30 reizes, bet, acīmredzot, veiksmīgi. (smejas)
K.B.: - Dienā, kad mēs ieradāmies Sočos, kādā līkumā izslīdēju uz slapja asfalta, braucot ar ātrumu 30 km/h. Kritieni bija dažādi, bet prieks, ka tiešām veiksmīgi tiku cauri.
Mērķis – savākt līdzekļus Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļas rekonstrukcijai
V.S.: - Jūsu mērķis bija ļoti cēls un lielā mērā saistīts ar labdarību. Izstāsti lūdzu, kāda bija ideja.
K.B.: - Mūsu atbalstītāji bija Radisson Blu un Hawaii Express, kuri vēlējās atbalstīt Bērnu slimnīcu un iegūt līdzekļus Onkoloģijas nodaļas rekonstrukcijai. Bērni veidoja zīmējumus, kurus mēs kā velokurjeri nodevām mūsu sportistiem Sočos. Es teiktu, ka šāda veida akcija nekad nav bijusi. Paralēli visam mēs arī informējām iedzīvotājus, kā var ziedot bērnu slimnīcai – to var darīt joprojām. Mūsu piedzīvojumam līdzi sekoja ļoti daudzi – citi savu dienu sāka ar mūsu dienasgrāmatas lasīšanu tvnet, arī visa bērnu slimnīca sekoja līdzi mūsu ceļam un rakstīja mums uzmundrinošus e-pastus.
K.B.: - Pēc akcijas vēl neesam bijuši Bērnu slimnīcā, bet ir doma izveidot visu 35 zīmējumu kolāžu. Arī nokļūšana Sočos izvērtās labo darbu pavadīta, jo patiesībā mums nemaz nebija visu dokumentu – trūka līdzjutēja pase. Ja brauc ar vilcienu, lidmašīnu, prāmi, auto – dokumentus pārbauda. Bet mums, braucot ar velosipēdu, pārbaudīja imigrācijas karti, pases un tikām sveikā cauri.
V.S.: - Vai pa ceļam satikāt arī citus velosipēdistus?
R.D.: - Satikām horvātus, kuri arī minās uz Sočiem. Izrādījās, viņu stāsts bijis pat interesantāks, nekā mūsējais. Šie puiši brauca mēnesi, bet dienā kilometrāža bija tikai 100 km.
K.B.: - Viņi esot braukuši arī uz Pekinu, kur norisinājās iepriekšējās Olimpiskās spēles.
V.S.: - Kā vispār Sočos ar velosipēdistiem? Daudzus redzējāt?
K.P.: - Šķiet, ka Soči nebija gatavi riteņbraucējiem. Nonākot tur, mēs mazliet kavējām un mums nācās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Tad, kad sapratām, ka netiksim uz ceļa, uz kura mums vajadzētu nonākt, mēs vienkārši pārkāpām pāri sētai. Policija neko neteica, lai gan viņi tur stāvēja ik pēc 50 metriem.
Lasi arī saistīto ziņu ŠEIT.
Joprojām varat ziedot Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļai www.bsf.lv, Hawaii Express, kā arī Bored of borders vietnēs.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
