Laiku pa laikam aktualizējas diskusija par to, ka riteņbraucēji pārvietojas ar austiņām ausīs, tādēļ tie nedzirdot, esot bīstami satiksmē un tādēļ austiņu lietošana riteņbraucējiem jāaizliedz. No Silenieks.lv pārpublicējam Viestura Silenieka viedokli par šo tēmu. Un, kādas ir jūsu domas?
- Velosipēds ir transporta līdzeklis, kurš atšķiras no automašīnas vienīgi ar to, ka tiek virzīts ar cilvēka muskuļu spēku. Vajadzības riteņbraucējam ir pilnīgi tādas pašas kā auto vadītājam – nokļūt no viena punkta līdz otram, justies ēri – nesamirkt lietū, nepārkarst, atbildēt uz telefona zvaniem un klausīties mūziku, runāties ar līdzbraucējiem.
Vēršu uzmanību uz to, ka austiņas, kuras ir skaņas klausīšanas iekārtām (atkarībā no to konfigurācijas) aiztur skaņu par dažiem procentiem, kas jebkurā gadījumā ir daudz mazākā apjomā kādā aiztur skaņu automašīna ar aizvērtām durvīm un logiem. Tātad, aizverot automašīnai durvis vai uzliekot austiņas riteņbraucējam saglabājas daudz lielāka dzirdamība nekā auto vadītājam.
Dzirde satiksmē ir nepieciešama tikai divās situācijās – avārijas situācija, kad kauc riepas, vai no mugurpuses lielā troksnī brauc virsu automašīna, šķīst stikli vai bleķi, bet otrs gadījums, kad kāds signalizē ar skaņas iekārtām. Pirmajā gadījumā dzirdei sevišķi nav nozīme, jo avārijas situācijā, kurā jau radies troksnis, ne riteņbraucējs, ne autovadītājs fiziski nespēj vairs izvairīties, jo tās ir sekundes desmitdaļas. Taču tad, kad kāds signalizē, tad dzird arī klausoties mūziku. Vienīgi tādos gadījumos dzirde palīdz, kad ir vēlme nepārredzamās vietās pieņemt riskantākus lēmumus – neskatoties, bet paļaujoties uz dzirdi izdarīt kustību (izbraukt no sānielas vai vārtrūmes, izdarīt pagriezienu, neskatoties). Un pēc būtības šādi darīt ir bīstami. Taču, ja dzirde nav, tad pirms izdara manevru ir vēlme pārliecināties vizuāli par drošību.
Austiņas pašas par sevi nemaz nenozīmē, ka riteņbraucējs klausās mūziku. Viens no visbiežākajiem pielietojumiem kādēļ riteņbraucēji mēdz lietot austiņas, ir handfree, jeb brīvo roku sistēma telefoniem, jo braukt ar transporta līdzekli un lietot telefonu ir aizliegts. Un braucot ar velosipēdu runāt pa telefonu turot to rokās ir gan neērti, gan bīstami, gan īsti neiespējami, ja pagriezienos rāda ar roku pagrieziena signālus, jo pēc noteikumiem ir jāturas pie stūres vismaz ar vienu roku. Tieši tādēļ arī ļoti daudzi riteņbraucēji izmanto austiņas.
Vēl viena nepieciešamība kādēļ izmanto autsiņas ir pulsometrs, kas signalizē par sirds darbību un daļai cilvēku, tas ir izdzīvošanas jautājums. Riteņbraukšana ir vislabākais veids kā trennēt sirds darbību, tādēļ ir diezgan daudz cilvēku, kuri trenē sirdi brauoct ar velosipēdu. Ir arī telefonu aplikācijas, kuras ziņo par nobraukto attālumu, ātrumu, vidējo ātrumu, patērētām kalorijām u.c.
Ir telefonu aplikācijas, kuras lieto kā navigātoru, lai orientētos apvidū – stāsta priekšā ceļu, lai nokļūtu līdz galamērķim. Var arī neklausīties komandas izmantojot austiņas un piestiprināt telefonu pie stūres, taču tas nozīmē, ka riteņbraucējs skatīsies nevis uz ceļu, bet gan navigācijas iekārtā, kas ir daudz bīstamāk.
Ja arī klausās mūziku, tas nenozīmē, ka obligāti un vienmēr tas ir tik skaļi, lai nedzirdētu neko no tā, kas notiek apkārt. Kaut arī tas nav izslēgts. Taču tas pats attiecas uz autotransporta vadītājiem. Dažkārt pa gabalu var dzirdēt par tuvojošos automašīnu nevis pēc tās motora rūkoņas, bet pēc mūzikas.
Tātad secinājums ir tāds – nevis austiņas ir vainīgas, bet, iespējams, ka vainīgas ir pārāk stipras skaņas, kuras traucē dzirdēt apkārt notiekošo. Līdzigi var aizliegt arī nēsāt asus priekšmetus, sērkociņus utml. lietas, kuras potenciāli var būt bīstamas. Būtisks ir pielietojums, nevis pati iekārta.
Bet, ja jāaizliedz, tad es iestātos par to, ka, jāaizliedz skaņas atskaņošanas iekārtas pilnīgi visiem ceļu satiksmes dalībniekiem – auto, moto, velo un gājējiem. Un vai tas neliekas stulbi………?
Vienkārši ir jābūt uzmanīgiem un katram pašam jāsargās.
/Viedoklis pārpublicēts no http://silenieks.lv/
