Dalībai Vienības velobrauciena tautas klasē jābūt bez maksas, veloceliņu veidotājiem vairāk jāiedziļinās riteņbraucēju vajadzībās, ieves sadalīšanas vietā daudz racionālāk veidot velojoslas uz ielas braucamās daļas, velonovietnēm jābūt tādām, kas piemērotas tūrisma velosipēddiem - portālam Divritenis.lv iesūtītajā rakstā pauž raksta siguldietis Normunds Lauskis.
- Septembrī Siguldā aizvadīts nu jau par tradīciju kļuvušais Vienības velobrauciens, kas ir viens no nozīmīgākajiem sporta un tautas saliedētības pasākumiem visas Latvijas mērogā. Šis pasākums pulcē profesionālus sportistus, darba kolektīvus, ģimenes un citus velo aktīvistus. Varētu teikt, ka Sigulda ir kļuvusi par Latvijas „velo galvaspilsētu”.
Arī ikdienā pilsētā var braukt ar riteni vai skrituļot pa labiekārtotiem veloceliņiem, izmēģināt savus spēkus sportiskās aktivitātēs pa dabas takām, atsaukties ikgadējā Vienības brauciena aicinājumam vai pat veikt kādu posmu no 1296 km garā velomaršruta „Tour de LatEst”, kas sākas tieši Siguldā un ved pa Latvijas Ziemeļaustrumu un Igaunijas Dienvidaustrumu reģionu. Iespējas ir daudz katra velosipēdista gaumei un spējām!
Es pats regulāri pārvietojos pa Siguldas velo celiņiem gan sportiskās, gan ikdienas aktivitātēs, kā arī piecus gadus piedalos Vienības braucienā – pasākumā, kas jau ir kļuvis par pilsētas vizītkarti. Ir gandarījums, ka Vienības brauciens mūsu pilsētā katru gadu pulcē vairākus tūkstošus riteņbraucēju – šogad tajā piedalījās rekordskaits jeb 5200 dalībnieki. Arī līdzjutēju un skatītāju pūlis gar ielu malām liecina par šī pasākuma popularitāti. Mani gan skumdina fakts, ka šis pasākums ir kļuvis komercializēts, jo velobrauciens tā pirmsākumos – Latvijas brīvvalsts trīsdesmitajos gados tika aizsākts kā tautas saliedētības pasākums un dalība tajā ikvienam interesentam bija bez maksas. Tagad, piesakoties šim braucienam, cilvēkiem jāmaksā dalības maksa, sākot no pieciem līdz pat 25 latiem. Var parēķināt, kādas ir šī pasākuma izmaksas visai ģimenei...
Saprotams, ka velobrauciena organizēšana prasa finanšu līdzekļus, tomēr uzskatu, ka vismaz tautas klasē braucienam ir jābūt bezmaksas vai par simbolisku samaksu. Tas taču ir pasākums, lai saliedētu tautu! Domāju, ja atdzīvinātu Vienības brauciena ideju, kāda tā bija sākotnēji, pasākumā piedalītos nevis vairāki tūkstoši, bet pat desmiti tūkstoši velosipēdistu.
Ir būtiski jānošķir sporta pasākumi no riteņbraukšanas ikdienā un velosipēdiem kā pārvietošanās līdzekļiem. Cilvēki, kas Siguldā izmanto velosipēdus kā transporta līdzekļus lielākoties nav sportisti, bet iedzīvotāji, kas dodas savās ikdienas gaitās. Sigulda ir zaļa pilsēta un tā pamatā ir jāveido tāda, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu ērti, ātri un droši pārvietoties uz skolu, darbu, iepirkšanās vietām, poliklīniku u.c. ikdienā nepieciešamām vietām.
Es atbalstu veselīgu dzīvesveidu un bieži izmantoju velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli pa pilsētu. Esmu gandarīts, ka Siguldas novada dome pēdējos gados ir attīstījusi velo infrastruktūru pilsētā un veikusi apjomīgu darbu riteņbraucēju ērtību nodrošināšanai.
Diemžēl, iepazīstot velo celiņus esmu secinājis, ka ne vienmēr tehniskie risinājumi ir rasti, iedziļinoties un izprotot velosipēdistu vajadzības. Lai gan pamatā veloceliņu klājums ir no asfalta, vietām tie ir veidoti arī no bruģa. Domāju, ka lielākā daļa riteņbraucēju un arī skrituļotāju nav priecīgi par bruģa klājumu... Esmu arī pamanījis, ka asfalta klājums vietām mēdz būt pārāk šaurs, lai uz tā veiksmīgi un gājējiem netraucēti varētu samainīties divi pretim braucoši velosipēdi.
Tomēr, vislielākās neērtības rada apmales, kas daudzviet ir krietni augstākas nekā ceļa (ielas) segums, tādējādi radot pārvietošanās neērtības gan velosipēdistiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Kādēļ tiek radīti bīstami apstākļi? Vai, ietvi sadalot divās daļās gājējiem kļūst drošāk un patīkamāk, ja viņiem garām nereti visai lielā ātrumā traucas riteņbraucēji? Vai māmiņas un mazi bērni, ejot pa ietvi, nav apdraudēti no riteņbraucējiem? Šo un citu argumentu dēļ Siguldā bieži var redzēt riteņbraucējus, kuri brauc pa automašīnām paredzēto ceļa daļu, nevis pa velosipēdiem speciāli domātajiem veloceliņiem.
Situācijai ir samērā viegls risinājums – daudz lētāk un drošāk ir radīt velo joslas uz brauktuves. Šāds risinājums dažviet ir rasts transportlīdzekļu piepildītajā Rīgā un līdzīgu sistēmu tiek plānots ieviest visā centra rajonā nākamā gada laikā.
Velo joslas ir veids, kā ar salīdzinoši zemām izmaksām, ērti un ar daudz lielāku drošību radīt labus pārvietošanās apstākļus. Kā pamatojums šādai velo infrastruktūrai ir tas, ka Rīga 2014.gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un to apmeklēs kultūras cienītāji no visas Eiropas, kuri izprot velosipēda lomu.
Var pamanīt, ka jau šobrīd uz daudziem kultūras pasākumiem galvaspilsētā sabrauc arvien vairāk velosipēdistu. Labs piemērs Rīgā ir Kalnciema ielas kvartāls Pārdaugavā, kur uz koncertiem un tirdziņiem ar velosipēdiem ir atbraukuši vairāk nekā simts apmeklētāju. Tas nozīmē, ka riteņbraucēji ir vieni no lielākajiem kultūras patērētājiem. Sigulda ir partnerpilsēta Rīgai Eiropas Kultūras galvaspilsētas projektā. Vai Sigulda ir gatava riteņbraucējiem?
Sigulda vienmēr ir bijusi un ir tūristu un atpūtnieku pilsēta. Apmeklētāji veicina pilsētas atpazīstamību un vienlaikus nes pašvaldībai un tās uzņēmējiem papildu ienākumus. Siguldai ir jārada apstākļi, lai cilvēkiem ikdienā būtu vēlme apmeklēt pilsētu arī izbraucienos ar velosipēdiem.
Lai gan velosipēdi kā pārvietošanās līdzekļi kļūst arvien populārāki un to veidi – dažādāki, bieži pilsētā izvietotajās velo novietnēs tehniski nav iespējams atstāt velosipēdus ar velo somām, savukārt vairāku veidu velosipēdi statīvos neturas stabili. Šo situāciju ērti var risināt, neizgudrojot „velosipēdu no jauna”, bet pārņemot labo pieredzi un ievērojot profesionālu riteņbraucēju izstrādātās Vadlīnijas velosipēdu novietņu izveidošanai.
Tuvojas Zelta rudens, kad Siguldas iedzīvotāji, atpūtnieki un tūristi varēs baudīt krāšņās ainavas braucienā pa pilsētas veloceliņiem un nomaļākām takām, jo liela daļa mūsu apkārtnes kultūrvēsturisko un dabas objektu atrodas ārpus pilsētas centra. Lai veicinātu zaļu un veselīgu dzīvesveidu pilsētā, svarīgi ir ļaut riteņbraucējiem izmantot ērtu, ātru un drošu pārvietošanās veidu! Šī ir viena no jomām, kurā pārņemt Eiropas videi draudzīgo pilsētu praksi, nodrošinot kvalitatīvu satiksmes infrastruktūras izveidi, kurā priekšroka būtu gājējiem un riteņbraucējiem, nevis automašīnām.
Baudīsim mūsu skaisto pilsētu, izmantojot sportiskāko pārvietošanās līdzekli!
