Cukura ielas – Grīzupes ielas celiņš

Tā kā Cukura/Grīzupes ielas posmā notika remonta darbi, tad šis krustojums netika vērtēts, taču ir lietderīgi piebilst, ka, neskatoties uz remonta darbiem, riteņbraucējiem nebija radīta nekāda velo celiņa apbraukšanas iespēja. Celiņš atdūrās pret rakumiem.

Secinājums ir tāds, ka divejāda attieksme pret satiksmes dalībniekiem, jo šādu remonta darbu laikā autotransportam būtu noteikti uzliktas brīdinājuma zīmes, radīts apbraukšanas ceļš, uzliktas norādes utt. Šo pašu problēmu varēja manīt arī Rīgas ielā, kur notika remonta darbi.

Lai skatītu veloceliņa izvietojumu velokartē, spied ŠEIT!

Patīkami ir Liepājas celiņos redzēt iestrādātas metāla plāksnes ar velosipēda zīmi, tādejādi personizējot Liepājas velo infrastruktūru, taču zemāk redzamajā attēlā ir skaidri parādīts, ka paši infrastruktūras uzturētāji nav pārliecināti, ka iestrādātās metāla plāksnes ir pietiekami pamanāmas, tādejādi uzkrāsojuši arī horizontālo ceļa marķējumu ar velosipēda simbolu. No lietotāja viedokļa, krāsojums ir daudz pamanāmāks.

Radīja izbīnu tas, ka velo celiņš ir labajā pusē, nevis kreisajā pusē ietvei:

Cukura ielā nepatiku izraisīja barjeras pirms gandrīz katras dzelzceļa pārbrauktuves. Jāpiezīmē, ka nav saprotama celiņa īpašnieka/būvnieka ideja, jo dažviet barjeras ir, dažviet nav. Būtu interesanti noskaidrot iemeslus, pretējā gadījumā roras iespaids, ka tā ir paviršība. Jebkurā gadījumā barjeru pielietošana šajā vietā ir nepamatota, jo: šīs ir lokālās dzelzceļa līnijas, kur vilciena sliedes ieiet atsevišķās teritorijās, satiksmes intensitāte zema, ko apliecina arī tas, ka sliedes ir norūsējušas. Tātad apdraudējumu riteņbraucējiem nebija. 

Otrkārt, barjeras dažviet nav uzstādītas pat autotransportam, tādējādi autotransports ir labākā situācijā, jo tam netiek radīti šķēršļi.

Treškārt, ja vilciens būtu tuvojies, tad autotransportam ir luksofors ar skaņas signālu, pie kam riteņbraucējs labāk var sadzirdēt gan skaņas signālu, gan tuvojošos vilcienu vai arī tikai zemes vibrāciju. Vilciena ātrums šajos pievadceļos var būt tikai daži kilometri stundā, attiecīgi tas ir laikus pamanāms.

Barjeras nav izbraucamas ar velo piekabi, kuras sevišķi izmanto velo tūristi vai riteņbraucēji ar bērnu piekabi.

Vislabāk šo barjeru lietderība ir uzskatāma zemāk redzamajos piemēros, kur riteņbraucēji un pat gājēji izvēlas tās apbraukt. Rezultāta netiek panākts vēlamais efekts, taču to izveidei ir nelietderīgi iztērēti līdzekļi un tiek kaitināti riteņbraucēji.

Dažos gadījumos ar 100m distanci viena no otras ir pārbrauktuves, kur barjeras vienā gadījumā ir:

bet otrā nav:

Dažviet par augstu apmales:

un peļķes...

Taču labi, ka nobrauktuves ir visā celiņa platumā un celiņa šķērsojums ar piebraucamiem ceļiem un krustojumos ir marķēts un viegli pamanāms gan riteņbraucējiem, gan auto vadītājiem:

Atpakaļ uz Liepājas veloceliņu apskatu