Brīvības ielas velo celiņš 

Celiņš savieno Raiņa parku(tālāk pilsētas centru) līdz Liepājas robežai Grobiņas virzienā. Potenciāli savienojot Liepāju ar Grobiņu. Loģisks savienojums un viens no labākajiem lietišķā velo/gājēju celiņa piemēriem. Pirmkārt, tā ir tranzīta iela ar lielu satiksmi, tādēļ no drošības viedokļa celiņš ir atdalīts no kopīgās brauktuves. Tā kā šajā posmā ir maza gan gājēju, gan riteņbraucēju intensitāte, tad nav problemātiski šajā posmā izmantot gājēju/riteņbraucēju celiņu.

Labi risinājumi pieturvietās, kur veloceliņš pieturām ir izbūvēts aizmugurē, tādejādi nerada iespējamas avārijas ar gājējiem.

Ir ļoti veiksmīgi izbuvētas komunikāciju lūkas, taču no ceļa izbūves praktiskā viedokļa lūku vāki varētu būt kantaini, attiecīgi tās būtu ģeometriski vieglāk izvietot, nezāģējot bruģakmeņus. Pie kam, mazi bruģa gabaliņi mēdz ar laiku izkustēties un radīt iegruvumus. Taču šobrīd situācija ideāla.

Dažviet krustojumos ir padzisis ceļu marķējums, taču apsveicami, ka ir padomāts par to.

Brīvības un Cukura ielas krustojumā no škietama drošības viedokļa velo celiņš pirms Cukura ielas krustojuma ir uztaisīts ar līkumu. Taču, ņemot vērā, ka šāds līkums ir visdrīzāk taisīts pārgalvīgiem ritenbraucējiem, tad tādam braukšanas stilam absolūti šāds līkums nepalīdz. Taču cilvēkiem, kam vāja koordinācija, šāds līkums var radīt problēmas, sevišķi tam sekojošā augstā apmale, kura ziemas laikā dēļ sniega var būt arī nepamanāma. Sevišķi Cukura ielas Rietumu pusē, kur velo celiņam pretī ir nenolaists bortakmens.

Pretējā ielas pusē, pie Statoil, celiņa krustojumā ar Cukura ielu jāizvērtē luksafora sarkanās gaismas degšanas lietderības ilgums gājējiem un riteņbraucējiem. Pārlieku ilga gaidīšana automašīnām nebraucot, noved pie gājēju un riteņbraucēju vēlmes šķērsot krustojumu pie sarakanās gaismas, kas liecina par nepārdomātu gaismas ilguma regulējumu.

Atkal tika manīta problēma ar remonta brigādēm, kuras savu darbu izvēlas darīt, nerēķinoties ne ar riteņbraucējiem, ne ar gājējiem, un izvietojot automašīnas uz celiņa, bet bedri rokot blakus. Tādejādi gājējiem un riteņbraucējiem šī vieta jāapbrauc pa zālāju. Arī tā nebūtu problēma, bet no labas prakses viedokļa, būtu jāciena tie, kas izveidojuši zālāju un zālājā uz remonta laiku varētu noklāt saplākšņa loksnes vai līdzīgu segumu. Bet vēl labāk, darbus organizēt tā, ka automašīnas netraucētu veloceliņa lietotājiem.

Nepatīkams posms ir vietā, kur celiņš beidzas pie dzelzceļa, īsi pirms Zemnieku ielas. Nezinātājam ir neizpratne par to vai tas kaut kur turpinās vai ne. Labi ieskatoties, var redzēt, ka tas turpinās Brīvības ielas otrā pusē, taču nav skaidri saprotams kā tur var nokļūt. Vietējie stāsta, ka šķērso brauktuvi pie tuvākās pieturas aiz dzelzceļa sliedēm uz pretējā pusē pa zālājā iebrauktu taciņu. 

Brīvības ielā pie 78 nama bedres

Redzot to, ka ļoti liels velo parks ir dažādās vietās pie Liepājas Metalurga, tad ir apsveicama velo celiņa izbūve Brīvības ielā. Taču vēl prasītos, ka Brīvības ielā celiņš būtu abās pusēs. Tā kā Brīvības iela ir vienvirziena iela ar vairākām joslām, tad no izmaksu un apsaimniekošanas viedokļa visērtāk būtu izveidot velo joslu pa brauktuvi centra virzienā.

Ir saprotama pašvaldības iecere nākotnē Parka ielu pagarināt un veidot pāri dzelzceļam pārvadu, jau šobrīd var redzēt, ka tas ir veids, kā atslogot ne tikai auto transporta plūsmu, bet arī radīt labākus apstākļus riteņbraucējiem un gājējiem. Uzskatāms piemērs velo transporta priekšrocībai ir pie autoostas (stacijas ēkas), kur daudz cilvēku savus velosipēdus nes pa kāpnēm, lai nokļūtu pāri dzelzceļam.

Esošais risinājums nav ērts, sevišķi ar bērniem bērnu sēdeklīšos, ar bērniem piekabēs vai vecākiem ar bērniem, kuri paši pārvietojas ar velosipēdu. Tāpat arī cilvēkiem, kuri vēlētos vilkt piekabes un ratiņkrēslos braucošie. Risinājums nav radīts, taču nav arī pārmetumi. Daļēi ērts risinājums varētu būt kravas/pasažieru lifts vai vēl labāk eskalators. Taču jāizvērtē vai tas ir finansiāli lietderīgi pamatojams.

Atpakaļ uz Liepājas veloceliņu apskatu