Augošās naftas cenas un satiksmes sastrēgumi lielpilsētās arvien biežāk cilvēkiem liek par transporta līdzekli izvēlēties velosipēdu ne tikai Eiropā un Āzijā, bet arī Latīņamerikā, kur šajā ziņā kaimiņvalstu pilsētām piemēru rāda Kolumbijas galvaspilsēta Bogota, Ziņo LETA, atsaucoties uz REUTERS.
Bogotas 268 kilometrus garā veloceliņu sistēma pašlaik tiek uzskatīta par piekto garāko pasaulē, un darbs pie tās pagarināšanas un paplašināšanas turpinās.
"Es pārvietojos uz divriteņa un tos izmantoju katru dienu. Tie ļoti palīdz man un arī Bogotai," aģentūrai REUTERS sacījis velosipēdists Felipe Silva, kurš uzskata, ka veloceliņi pilsētai ir liela priekšrocība, ziņo LETA.
Velosipēds nenoliedzami arī ir videi daudz draudzīgāks transporta līdzeklis, un tam īpaša nozīme ir Bogotā, kas, līdzīgi kā daudzas citas Latīņamerikas pilsētas, atrodas kalnu ielenkumā, radot bļodas efektu, kurā paliek iesprostotas visas videi un cilvēkam kaitīgās vielas.
"Velosipēdiem un sabiedriskajam transportam jākļūst par pilsētas holistiskās transporta sistēmas pamatu. Nepieciešams, lai ikviens samazinātu auto izmantošanu līdz minimumam. Mēs nedrīkstam pat domāt par auto skaita palielināšanu līdz Eiropas un ASV līmenim," sacījis apkārtējās vides aizsargātājs Huans Pavlo Ruiss, kas uzskata, kā vienīgais veids, kā nepiesārņot Bogotas gaisu vēl vairāk, ir atteikties no automašīnām, lai arī tagad uz vienu iedzīvotāju pilsētā ir četras reizes mazāk auto nekā vidēji Eiropas un ASV pilsētās.
Viens no veloceliņu izbūves projekta galvenajiem virzītājspēkiem bija Bogotas bijušais mērs Enrike Penalosa, kurš sāka cīņu pret piesārņojumu un kritizēja personīgo auto izmantošanu.
Viņš sāka drošu veloceliņu izbūvi un ieviesa jaunu pilsētas autobusu sistēmu, kas ir savienota ar celiņiem. Kopš to izbūves 2000.gadā velosipēdu izmantošana, lai pārvietotos, pieaugusi piecas reizes, bet auto satiksme samazināta, ieviešot augstākas degvielas cenas un likumus, kas aizliedz braukāt mašīnām ar numura zīmēm, kas beidzas ar noteiktu ciparu.
Lai gan savu reformu laikā Penalosa, kas pats ir kaislīgs riteņbraucējs, iemantoja sev dažus ienaidniekus, viņš ieguvis starptautisku atzinību un kopš atkāpšanās no amata strādā kā vieslektors Ņujorkas universitātē, kā arī raksta grāmatu par pilsētu plānošanu un attīstību.
"Tās ir tiesības, nevis tikai jauks arhitektūras elements. Pilsētniekiem ir tiesības, lai pie visiem ceļiem būtu veloceliņi, turklāt tas ir ļoti svarīgi apkārtējai videi," sacīja bijušais mērs.
Bez tam, velosipēdu izmantošana ne tikai ir videi draudzīga, bet arī ietaupa naudu, ko cilvēki tērētu degvielai vai transporta biļetēm, un pat dod cilvēkiem darbu velo-taksometru veidā, ļaujot nopelnīt.
"Tas (divritenis) ir darbavietu avots, un, pateicoties veloceliņiem, daudzi cilvēki var ietaupīt naudu, mērojot ikdienas ceļus," sacīja velo-taksometra vadītājs Viljams Kintero.
Fotogalerijā apskatāmi attēli no http://www.rideforclimate.com/journals/wp-gallery2.php?g2_itemId=2124
