Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



CSDD par transportu uz diviem riteņiem

Ziņa publicēta: 10.11.2013 12:54
Raidījumā „Velopasaule” šoreiz viesojās Jānis Golubevs no CSDD. Raidījuma laikā radušies secinājumi, ka viesus no CSDD jāaicina regulārāk – bieži rodas jaunas iniciatīvas, notikumi, kuri saistīti ar CSDD.

Vai tiešām zināt visu, ar ko nodarbojas CSDD?

Viesturs Silenieks: - Jāni, lūdzu paskaidro, kas tieši atrodas CSDD saimniecībā, jo bieži vien liekas, ka cilvēki ar CSDD saista tikai ar automašīnu reģistrācijām un tehniskajām apskatēm.

Jānis Golubevs: - Lielākajai daļai vēl no seniem laikiem saglabājies priekšstats, ka CSDD var saņemt vadītāja apliecības, iziet tehnisko apskati, bet, laikam ejot, kvalitatīvi strādājot, esam attīstījušies, kā arī ir radušās jaunas funkcijas mūsu darbībai. Pašlaik mēs apsaimniekojam Biķernieku komplekso sporta bāzi, kā arī par mūsu struktūrvienību ir kļuvis Rīgas Motormuzejs. Motormuzejs šobrīd ir aizvērts uz rekonstrukciju – tiek siltināta ēka, būs arī jauna izstāde citā veidolā. Tas būs daudz vairāk attīstīts nekā pirms kāda laika – jau šobrīd tas ir kļuvis atpazīstamāks, nekā agrāk.

V.S.: - Jums pietam ir divi motormuzeji, ne?

J.G.: - Jā, Rīgas Motormuzeja filiāle ir arī Bauskā. Šis ir ļoti populārs apskates punkts tūristu vidū – iebraucot Bauskā, pirmā apskates vieta ir CSDD Motormuzeja filiāle. 2014. gadā uz ielām tiks izvietoti arī ilgi gaidītie fotoradari. Centīsimies pierādīt, ka tie ir domāti tieši cilvēku drošībai, nevis valsts budžeta lāpīšanai.

V.S.: - Jā, attieksmes veids, ar kādu tie tiks palaisti, ir ļoti būtisks. Biķernieku trase vienmēr ir pilna ar velosipēdistiem, tur notiek arī dažādas sacensības. Kā trase tiek plānota nākotnē?

J.G.: - Vasarās tā ir ļoti noslogota ar pasākumiem, arī sacensības ir visdažādākās – arī ziemā. Trasē uzlabojamas arī tribīnes, nepieciešams uzlabot arī novārtā atstātais drošības jautājums, kur gan ir nepieciešams finansējums.

V.S.: - Agrāk daudziem bija priekšstats, ka CSDD ir valsts budžeta apmaksāta autovadītāju tiesību aizstāvju organizācija, taču pēdējā laikā šķiet, ka vairāk runājat par transportiem uz diviem riteņiem. Kā piemēru var ņemt kampaņas velosipēdistiem un moto braucējiem. Kā nonācāt līdz velobraucēju tiesību aizsargāšanai?

J.G.: - Pēdējā laikā transportu līdzekļu skaits ir palielinājies, it īpaši var manīt velosipēdistu skaita pieaugumu ielās – to nedrīkst neņemt vērā. Sekojam līdzi tam, kas notiek satiksmē kopumā. Viena no lietām, par ko iesaistītās iestādes bija visai grūti pārliecināt ir tas, ka velosipēdisti tagad drīkst braukt pāri regulējamām gājēju pārejām. Diskusijas notika aptuveni divus gadus – arī paši pārvietojāmies ar velosipēdiem, lai labāk izprastu velo kustību. Pēc tam varējām secināt, ka infrastruktūra diemžēl šobrīd nav tik piemērota velosipēdistam.

V.S.: - Šķiet, ka CSDD ikdienā tā ir diezgan liela problēma – jūs neveidojat infrastruktūru, bet gan veidojat noteikumus. Tomēr slikti izveidotu infrastruktūru nevar „salāpīt” ar noteikumiem.

J.G.: - Jā, CSDD regulāri groza, pilnveido ceļu satiksmes noteikumus. Līdz nākamā gada velo sezonas atsākšanai, vēlamies izskatīt jaunus noteikumu grozījumus, jāatrisina arī drošības jautājumi. Nevienu nevar piespiest saprast, katram pašam jāsaprot, ka velosipēdisti bieži vien nav redzami uz ielām. Kopējā statistika ar bojā gājušajiem velosipēdistiem ir uzlabojusies – 2001.gadā bojā gāja 40 velosipēdisti, taču 2012. gadā – 18 velosipēdisti. Ja salīdzina, piemēram, ar 2001.gadu, kurā bojā gāja 15 velosipēdisti, tad situācija bija pasliktinājusies, taču to varētu saistīt ar tumšajiem mēnešiem, kad nebija sniega. Arī šobrīd ārā ir tumšs – ja mēs paši nepadomāsim par atstarojošajām gaismām, vestēm, tad rezultāti var nebūt tie labākie.

„30 hm/h – ātruma ierobežojums apdzīvotās vietās” – uzlabojums?

V.S.: - Pēdējā laikā man patīk, ka CSDD lēmumu pieņemšanas process ir lēnāks – notiek diskusijas, strīdi, pieņēmumi. Pagājušajā reizē stāstīju arī par Eiropas pilsoņu iniciatīvu „30 km/h – ātruma ierobežojums apdzīvotās vietās” . Vai Latvijas līmenī par šo ir uzsāktas kaut kāda veida diskusijas?

J.G.: - Latvijā ne tikai runā, bet jau dara. Latvijā pilnīgi pie visām skolām ir zīme ar norādi „30 km/h”, kas pats par sevi liecina, ka apzināmies, ka šajās vietās noteikti jāsamazina ātrums.

V.S.: - Internetā, piemēram, bija arī komentāri, kuri liecināja par negācijām par šo tēmu. Cilvēki uzsvēra, ka Rīgā šādā ātrumā pārvietoties ir pilnīgs murgs, pietam gaisa piesārņojums kļūšot vēl lielāks, pastāvīgi darbinātā motora dēļ.

J.G.: - Ja pie visām iebraukšanas vietām mēs uzliktu zīmi „30 km/h”, tas atstātu negatīvu ietekmi, jo pilsētā jāpārplāno dažādi procesi – tas pats sabiedriskais transports rēķina savu laiku. Ja kādā vietā būs zīme „70 km/h”, tas arī pārvietosies šādā ātrumā. Nevajag pieļaut domu, ka tas ir absolūti vienāds ātrums visā Rīgā.

V.S.: - Ja mēs šobrīd apskatāmies kartē, ir daudzas vietas, kurās ātruma ierobežojums ir pat 20 km/h. Arī dažas vietas Rīgā – Skolas iela, Baznīcas iela – kurās pat tagad nav iespējams pārvietoties uz 50 km/h. Tā kā var secināt, ka jau šobrīd šis ātruma ierobežojums ir spēkā. Starp citu, vidējais ātrums Rīgas pilsētas centrā ir aptuveni 17 km/h, tā kā sanāk, ka 30 km/h ir paātrinājums, nevis ierobežojums. (smejas)

Velosipēdistu apliecības no 10 gadu vecuma

V.S.: - Pirms kāda laika bija aktivizējušās diskusijas par velosipēdistiem piemērojamo vecumu. Varbūt vari pastāstīt sīkāk?

J.G.: - Šobrīd varētu teikt, ka diskusijai ir rezultāti – pagājušajā nedēļā pats piedalījos Saeimā, kur 3.lasījumā tika atbalstīts lēmums, ka bērniem tiks atļauts velosipēdista apliecību iegūt jau no 10 gadu vecuma, kā rezultātā arī mums būs strauji jāmaina noteikumi.

V.S.: - Pirms tam bija 12 gadi, tagad jau 10 gadi. Kāds ir pamatojums?

J.G.: - Būsim reāli – laukos bērni uz skolu ar velosipēdu brauc arī 8 gadu vecumā. Citi brauc pat ar mopēdu, vēl nesasniedzot atbilstošo vecumu – tātad tiek pārkāpti noteikumi. Par mopēdiem notiek diskusijas pretējā virzienā – ir doma palielināt vecumu, kurā iespējams iegūt mopēda vadītāja apliecību. Ja tagad to ir iespējams iegūt 14 gados, tad vēlamies vecumu palielināt uz 16 gadiem. Tomēr šodien tie ir tā pārbūvēti, ka ir iespējams uzņemt salīdzinoši lielu ātrumu. Ja 14 gadīgs puišelis brauc ar mopēdu 80 – 90 km/h, ir jāsaprot, ka viņš to nepratīs savaldīt. Mopēda ātrums nedrīkst pārsniegt 45 km/h – ja tas iet ātrāk, transporta līdzeklis kvalificējams kā motocikls.

CSDD reģistrs

V.S.: - Kāds laiciņš ir pagājis un CSDD ir arī brīvprātīgais velosipēdistu reģistrs. Šogad riteņbraucēju skaita pieaugums Rīgā ir aptuveni 26 %. Redzot, ka reģistrā tik strauji nereģistrējas, jāpastāsta vēlreiz, kas tas tāds ir.

J.G.: - Nevarētu teikt, ka velosipēdisti ir aizmirsuši par velosipēdu reģistru. Kopā esam reģistrējuši 17 600 velosipēdus, kas nav maz, ņemot vērā, ka šāda iespēja ieviesta 2010. gada beigās. Pēdējās vasaras laikā tika piereģistrēti pat 2000 velosipēdi. Tie, kuri nopērk jaunus velosipēdus, ir dzirdējuši un reģistrē. Ja velosipēds ir piereģistrēts un tiek nozagts, to tik vienkārši pārdot nevar, jo tas ir pieejams arī policijas datubāzē. Datubāzē ir iespējams arī redzēt, kurš ir īpašnieks. Taču, ja transporta līdzeklis nav reģistrēts, tad to atrast ir daudz sarežģītāk – daudzi velosipēdi ir vienādi.

V.S.: - Tad sanāk, ja man Rīgā tiek nozagts velosipēds un Daugavpilī kāds ar to brauc, tad reģistrā to var redzēt?

J.G.: - Tieši tāpat kā ar zagtām automašīnām. Cits stāsts ir, ja to izved ārpus Latvijas.

V.S.: - Visi mani velosipēdi ir reģistrēti, arī sava dēla velosipēdu nesen piereģistrēju, izmantojot aplikāciju. Varu teikt tikai to labāko – vajadzīgas divas bildes (velosipēds kopskatā un rāmja numurs). Vajag ieiet e-pakalpojumu sadaļā CSDD mājas lapā, kur var ievietot bildes, izvēlēties vienu no tūkstošiem velosipēdu markām un pārējos parametrus. Starp citu – kur jūs tikāt pie tik lielas marku izvēles? Manuprāt, pēc datiem var arī secināt, kuras markas ir vispopulārākās.

J.G.: - Vai arī kuriem ražotājiem ir vislabākie piedāvātie pakalpojumi. Zinu, ka daži velosipēdu veikali piedāvā reģistrēt velosipēdu uz vietas – var pārdot jau reģistrētu velosipēdu vai arī uz vietas palīdzēt to piereģistrēt.

V.S.: - Kāda ir maksa CSDD velosipēda reģistrēšanai?

J.G.: - Ja reģistrē mājas lapā caur e-pakalpojumiem, tad tie ir 0,64 Ls, kā arī iespējams pasūtīt uzlīmi gan caur e-pakalpojumiem, gan caur aplikāciju, kura maksā 1,29 Ls. Ja reģistrācija notiek nodaļā, tad pakalpojuma cena ir 1,57 Ls. Uzlīme aizsargā velosipēdu – zaglis ierauga uzlīmi un visticamāk nezags piereģistrētu velosipēdu, tādēļ vislabāk uzlīmi likt labi redzamā vietā.

V.S.: - Kā Eiropā izskatās CSDD?

J.G.: - Ļoti labi. Mūsu velosipēdu reģistrs ir spēcīgākais Eiropā. Otrs nopietnākais reģistrs ir Nīderlandē.

V.S.: - Jā, var redzēt. Šī aplikācija ir derīga ne tikai mūsu velosipēdistiem, bet arī autovadītājiem.

J.G.: - Šajā aplikācijā var iegūt arī datus par vadītāja apliecību, transporta līdzekli, tehniskajām apskatēm. Cilvēkiem, iegādājoties auto, ļoti interesē, kāds ir mašīnas nobraukums, ko arī var redzēt, izmantojot aplikāciju. Iespējams pieteikties eksāmenam, pienāk arī atgādinājumi par vadītāja apliecības derīguma termiņu. Arī visi maksājumi veicami caur aplikāciju.

V.S.: - Vai ir kādi pasākumi, kuri tiek plānoti tuvākajā periodā?

J.G.: - Pagaidām ir tāds tumšais periods – visa uzmanība tiek vērsta uz to, lai velosipēdisti apzinās, ka ir neredzami. Šobrīd plānojam rādīt video gan TV, gan internetā, lai atgādinātu velosipēdistiem par drošību. Nevienam nav patīkami iekļūt ceļu satiksmes negadījumā – ne autobraucējam, ne riteņbraucējam, taču auto tiek tikai noskrāpēts, velosipēdistam viss var beigties letāli.

V.S.: - Pēc pāris nedēļām Latvijas Riteņbraucēju apvienība nupat ir veikusi pētījumu par situāciju Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs gan velo jomā, gan CSN mācīšanas jomā. Esmu redzējis neapkopotos datus un tie ir ļoti interesanti – domājams, ka šim tematam tiks veltīs viss raidījums. Arī šie dati tiks nodoti CSDD, jo skolas ļoti labi pasaka, kur CSN māca, kur nemāca un kādas ir problēmas.

Sīkāku informāciju par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem meklējiet mājas lapā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 16 + 2 =




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV