Velobraucēja Linda, kas sociālajos tīklos zināma kā @Sursurs, savā blogā aktualizējusi visiem riteņbraucējiem aktuālu tēmu - vai gājēji drīkst staigāt pa veloceliņiem. Izrādās, Ceļu satiksmes noteikumos šajā ziņā ir būtiska pretruna, kas riteņbraucēja un gājēja sadursmes gadījumā var radīt būtiskas problēmas.
Aicinām šo rakstu rūpīgi izlasīt arī CSDD amatpersonām un rosināt valdībā pieņemt grozījumus CSN, kas šīs pretrunas novērsīs.
Par gājējiem un velosipēdistiem uz velosipēdu ceļa – juridiskajām niansēm un saprāta robežām
Uz tā veloceliņa, kurš apzīmēts ar Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) norādīto 413.zīmi , un pa kuru saskaņā ar noteikumu 230.6.punktu velosipēdistam jābrauc obligāti.
Sākot lasīt CSN viss ir skaisti:
1) 1.51.punkts stāsta, ka velosipēdu ceļš ir „ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu)”.
Der ielāgot, ka atsevišķi CSN 1.22 punktā ir nodefinēts arī tāds jēdziens kā „gājēju un velosipēdu ceļš” — paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu, un kurš ir apzīmēts ar citām zīmēm un/vai ceļa apzīmējumiem.
2) Tāpat ļoti skaisti un saprotami CSN 16.punkts saka, ka „Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu).
Kā izriet no šī – 16.punkta – gājējiem pa velosipēdu ceļu pārvietoties NAV atļauts. Tūlīt gājēju aizstāvji iesauksies, ka tās ir nianses un iespējams noteikumu izdevējs šeit ir domājis arī speciāli nodefinēto „velosipēdu ceļu”, bet aizmirsis to pierakstīt.
Tomēr paskatoties citus CSN noteikumu punktus, piemēram, 46.punktu ir redzams, ka tajā nekas nav aizmirsts: „46. (..) Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111.punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem. (..)”. Šajā punktā skaidri un gaiši ir izdalīti visi iespējamie ceļi – ieskaitot atsevišķu „gājēju un velosipēdu ceļu” kā arī „velosipēdu ceļu”. Tieši tāpat atsevišķi abi šie ceļu veidi ir minēti 56.3.punktā un 111.punktā.
3) Un te nu mēs nonākam līdz CSN lielākajam absurdam: 293.13.punkts 413.zīme “Velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai.
KĀ šis punkts saskan ar augstāk minētajiem punktiem? Vienā punktā rakstīts, ka gājējs var pārvietoties pa noteiktām vietām, neskaitot šo – velosipēdu ceļu, bet nākamajā, ka var staigāt arī pa velosipēdu ceļu? Vienā punktā rakstīts, ka pa velosipēdu ceļu drīkst braukt velosipēdi un mopēdi, otrā – ka pa to drīkst braukt velosipēdi un iet gājēji?
Turklāt šajā kontekstā dīvains šķiet arī vēl viens CSN punkts, kurā aprakstītas citas ceļa zīmes: 293.19.punkts 416. un 417.zīme “Gājēju un velosipēdu ceļš”. Pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, bet pa otru pusi – pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam). Kaut kā jocīgi sanāk, ka gājēju un velosipēdu ceļam (pa kuru velosipēdists var izvēlēties arī nebraukt, bet izmantot, piemēram, blakus esošo ielu) puses ir strikti nodalītas (nav nekādu „netraucējot velosipēdistus”). Savukārt velosipēdu ceļa gadījumā, pa kuru velosipēdistam ir jābrauc obligāti, CSN ir atstāts neizskaidrots, nenodefinēts, īsti pat Ceļu policijai nesaprotams jēdziens kā „netraucējot velosipēdu braukšanai”, kuru katrs var staipīt kā viņam ienāk prātā?
Atceroties tiesību teoriju no studiju gadiem prātā nāk mūžam piesauktie likuma jēga un mērķis (ne tikai burtiskais saturs), kuri arī ir jāņem vērā tulkojot tiesību normas. Tomēr šajā gadījumā man nav īsti skaidrs ne burtiskais tulkojums (jo viens noteikumu punkts saka vienu, otrs – pretējo), ne arī mērķis un jēga šādiem punktiem. Ja mērķis ir atdalīt velosipēdistu satiksmi no gājēju pārvietošanās un no automobiļu plūsmas, tad kāpēc piepeši vienā punktā tomēr atļaut gājējiem pārvietoties pa atsevišķi esošu veloceliņu?
Ļoti vēlētos, lai augstāk minētais CSN 293.13.punkts tiktu izlabots uz „(..) atļauts pārvietoties tikai velosipēdiem un mopēdiem”. Vai arī skaidrojumu augstāk minētajiem punktiem, to kombinācijai, mērķim un jēgai.
Un par NE-juridiskajām niansēm
Šis jautājums man šobrīd ir ļoti sasāpējis, jo trešdien braucot pa Brīvības ielas veloceliņu vietā, kur tas IR fiziski ar zīmi un ceļa apzīmējumiem apzīmēts kā „velosipēdu ceļš”, piepeši manā ceļā atradās gājēja. Lai viņu nenotriektu (jo ātrums man tobrīd bija nedaudz zem 30 km/h), nācās ĻOTI strauji bremzēt un pārlidot pāri stūrei, kā rezultātā tikai saliekta velosipēda dakša, satraumēts celis (vēl joprojām ceru, ka nebūs jāoperē), saplēstas bikses, kā arī iegūti citi pušumi un nobrāzumi. Gājēju, kura gandrīz aizgāja prom no notikuma vietas, tomēr izdevās noķert un sagaidīt policiju. Tomēr kā sapratu no policijas, tā kā CSN ir šobrīd tādi kā ir un (laikam neveiksmīgā kārtā) neesmu gājējai uzskrējusi virsū, tad iespējams pati vien varu izrādīties vainīga, jo jēdziens „netraucējot velosipēdistu braukšanai” nekur īsti nodefinēts nav.
Pārpublicēts no Lindas bloga (skati to TE).
